Lāčplēša diena
Lāčplēša diena kalendārā noteikta kā atceres diena – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās. Lāčplēsis simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem.
1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas valsts. Taču tās pastāvēšanu smagās kaujās nācās aizstāvēt pret bijušo Vācijas un Krievijas impēriju piekritējiem un Padomju Krievijas Sarkano armiju. Šīs cīņas vēlāk nodēvēja par Brīvības cīņām.
1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu. Šis datums ir simbolisks, jo raksturo brīdi, kad sabiedrība apvienojās un smagās cīņās uzvarēja labi bruņotu, skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī labprātīgi ziedoja savas dzīvības Latvijas valsts pastāvēšanas labā.
Tāpēc šis datums kļuvis par simbolu latviešu karavīru uzvarām Brīvības cīņās un ir atbilstošs brīdis, kad atzīmēt visos karos cīnījušos Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu.
Arī citās Rietumvalstīs atzīmē 11. novembri, taču sakarā ar citu notikumu gadu iepriekš – Kompjenas pamiera noslēgšanu 1918. gada 11. novembrī, kas nozīmēja Pirmā pasaules kara beigas.
