Ar Lapu Krišu un Miķeļiem atnāk trešā skolas reize šai mācību gadā. 29.septembris- diena, kad svinam Miķeļus, arī sauktus Apjumības, Rudenāji.
Miķelītis labs vīriņš,
Tam svārciņi tumšpelēki;
Labāk svārki tumšpelēki
Nekā balta cepurīte.
Rīta ziņojumos- aktuālākais, kas drīzumā notiks- kā tas, ka skoliņa jau 3.gadu ir aicināta piedalīties akcijā „Giving for Latvia”, kuras mērķis ir mantisku ziedojumu vākšana krīzes centriem Latvijā. Un tagad jau varam apliecināt, ka Londonas latviešu skola būs arī koordinators ABN rīkotajā Ziemassvētku „ Kurpjkastes” akcijai.
Turaidas- zelta rudens bagātībā- bilde uzsauc ne tikai nostaļģiju, bet arī jauko vēsti, ka tieši šī skaistā vieta ir izvēlēta kā viens no 10 apceļošanas vērtiem punktiem pasaulē pēc Guardian.
Laiks rīta dziesmai, šoreiz tā ir Raimonda Paula un Leona Brieža „Dziesmiņa par Lapu Krišu”.
Par kļavas lapu- dukāts,
Par bērza- dālderis,
Par liepas lapu- vērdiņš,
Par apses- grasītis.
Šīs dienas mērķis bija ne vien tikai iepazīstināt bērnus ar Miķeļdienu un tās tradīcijām, bet veidot dārzeņu kompozīcijas un uzrīkot nelielu izstādīti.
Svētku latviskais nosaukums ir apjumības jeb appļāvības, jo šajā dienā pēdējo reizi pļāva labību. Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus. Raksturīgākais Miķeļdienas pagāniskais rituāls bija Jumja ķeršana, ar kura palīdzību zemkopji centās nodrošināt druvas auglību arī nākamajā gadā. Par Miķeļa mājvietu tika uzskatīts arī sils, kas izteica viņa gādību par meža bagātības savākšanu. Miķeļi agrāk ir bijuši gada sākums.
Diena skolā bija izdevusies, jo ne tikai iegūtas zināšanas par šo dienu, bet bērni un vecāki bija sanesuši visdažādākos dārzeņusm augļus un citas rudens bagātības kā burkānus, bietes, kartupeļus, ķirbjus, ābolus, kastaņus, ozolzīles, tomātus, gurķus, puķes, rudenīgas lapas, zarus, ar kuriem veidoja dažnedažādākas kompozīcijas sev par prieku un vēlāk izstādītas DVF namā!
Uz tikšanos nākošajā skolas reizē 13.oktobrī.
[fb_buton]